Gvatemala ir skaista valsts. Tai ir daudzveidīga ainava, kas piepildīta ar sulīgi zaļiem laukiem, kalniem, vulkāniem, pludmalēm, lietus mežiem, bagātu vēsturi un dinamisku kultūru. Gvatemala ir lieliska vieta atvaļinājumam, taču, lai uzzinātu par Gvatemalas ģimenes dzīvi, ir jāredz tālāk par tūrisma objektiem.
Gvatemalas ģimenes dzīve
Gvatemalas ģimenes dzīve ir atkarīga no tā, vai ģimene ir pamatiedzīvotājs (maiju) vai ladino (tie, kas ir pieņēmuši spāņu valodu, apģērbu un dzīvesveidu neatkarīgi no rases). Tiek lēsts, ka pamatiedzīvotāju skaits ir no 35 līdz 50% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Ladino ģimenes
Lielāko pilsētnieku vidū, kuri dzīvo rietumnieciskāku dzīvesveidu, visbiežāk sastopama ģimene, kurā ir tēvs, māte un bērni. Labklājīgākā Ladino mājsaimniecībā varētu būt arī vecvecāki vai citi radinieki un kalpi.
Pamatiedzīvotāju ģimenes
Vietējos (maiju) lauku apvidos kodolģimenes un paplašinātās ģimenes locekļi dzīvo vienā mājā. Alternatīvi vecāki, dēli, kas ir precējušies, un viņu ģimene, neprecēti bērni un vecvecāki var dzīvot ģimenes savienojumā. Bieži vien paplašinātā ģimene dala pienākumus, piemēram, pārtiku, bērnu aprūpi un finanses. Paplašinātā ģimene ir pamatiedzīvotāju kopienas pamats. Vietējie gvatemalieši reti precas ārpus savas valodu grupas un ciema.
Gvatemalas ģimenes lomas
Gvatemala ir patriarhāla un dzimumu nevienlīdzīgākā valsts Latīņamerikā. Tradicionālās dzimumu lomas ir saistītas ar machismo, caballerismo un marianismo. Tas nozīmē, ka Gvatemalas ģimenēs vīrieši parasti ir spēcīgs, agresīvs ģimenes galva un apgādnieks, savukārt sievietes ir ģimenes morālais kodols un veic lielāko daļu mājsaimniecības darbu un bērnu aprūpes.
Gvatemalas ģimenes
Gvatemalas kultūra ir sirsnīga, dāsna, tajā liels uzsvars tiek likts uz ģimeni un tiek vērtēta solidaritāte, savstarpēja atkarība, sadarbība un lojalitāte. Pateicoties šīm vērtībām, Gvatemalas ģimenē ir faktiskie ģimenes locekļi, un tā bieži vien attiecas uz draugiem, mājsaimniecības darbiniekiem un citiem. Ģimenes paļaujas uz savu kopienu, lai saņemtu atbalstu un resursus. Gvatemalā varētu teikt: "Lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciems."
Krustvecāki
Gvatemalas vērtības, piemēram, colectivismo (grupa) un personalismo (draudzīgums), nozīmē, ka mātēm tradicionāli ir sociālās kopienas atbalsts. Atbalsts ietver padrino un madrina (krusttēvs un krustmāte) un kompāni vai comadre (tuvs draugs, kompanjons vai tuvs līdzstrādnieks), kuriem ir arī krustvecāku lomas.
Māte un bērns
Gvatemalas mātes parasti ļoti aizsargā savus bērnus, īpaši viņu meitas. Mazi bērni reti kad ir ārpus savas mātes vietnes. Gulēšana kopā ar zīdaiņiem un bērniem nav tikai tendence; tā dara Gvatemalas mātes.
Ģimenes māja
Ģimenes mājā ir maz modernu ērtību, taču vissvarīgākais ir ģimenes mājas aizsardzība. Turīgākās ģimenes bieži dzīvo slēgtās kopienās, taču vairumam māju ap tām ir sava veida siena.
Problēmas Gvatemalas ģimeņu seja
Gvatemalā, kurā ir viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem, pastāv ievērojama atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Valsts cīnās ar veselību un attīstību, nepietiekamu uzturu, lasītprasmi, kontracepcijas izpratni, politisko nestabilitāti un dabas katastrofām. Diemžēl tas viss ļoti ietekmē Gvatemalas ģimenes, kas bieži vien ir vienīgais drošais atbalsta un drošības avots ģimenes locekļiem.
Nepietiekams uzturs
Saskaņā ar ChildFund.org, Gvatemalā, "gandrīz puse no visiem bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, cieš no anēmijas, un nepietiekams uzturs ir vienīgais lielākais bērnu mirstības cēlonis šajā vecuma grupā. Gandrīz 60 procenti bērnu dzīvo lauku apvidos piedzīvo atpalicību nepietiekama uztura dēļ." Vietnē Humaniun.com teikts: "Pārtikas trūkums ir ikdienas rūpes daudzām Gvatemalas ģimenēm, kuras pārsvarā ir pamatiedzīvotāju ģimenes.
Vardarbība
Gvatemaliešiem ir teiciens: "El que te quiere, te aporrea." (Tas, kurš tevi mīl, pārspēj tevi). Šī ir skumja izpausme tam, kā vardarbība tiek uzskatīta par normālu un pat kā pieķeršanās izpausmi. Vardarbība ir vēl viena problēma, ar ko saskaras Gvatemalas ģimenes. Bērni saskaras ar vardarbību un nedrošību ielās un ģimenē. Vardarbība ģimenē ir izplatīta parādība. Gvatemalā tiek pieņemti un pielietoti miesas sodi, un tie bieži noved pie vardarbīgiem bērniem, kuri paši paliek bez drošas vietas, kurp doties. Saskaņā ar SaveTheChildren.org datiem Gvatemalas "bērnu slepkavību divciparu rādītājs" ir viens no augstākajiem pasaulē.
Bērnu darbs
Humanium.org ziņo, ka "vairāk nekā 20% Gvatemalas bērnu ir spiesti strādāt, lai veicinātu savas ģimenes ienākumus". Šiem bērniem ir dažādi darbi, un viņi bieži tiek "nesaudzīgi ekspluatēti saspringtās un dažreiz bīstamās situācijās."
Migrācija
Saskaņā ar PRI.org, "migrācija ir kļuvusi par pienākumu daudzām ģimenēm dažās Gvatemalas daļās". Lai gan gvatemalieši, kuri migrē, meklējot labāku dzīvi, var nosūtīt finansiālu atbalstu savām ģimenēm, migrācija maina gvatemaliešu ģimenes. Bērnus var atstāt migrējošie vecāki, paņemt līdzi vai migrēt paši bez pieaugušā aizbildņa. Unicef.org saka, ka "aizstājējaprūpes iesaistīšana vai aprūpes trūkums rada grūtības dažu bērnu emocionālajai labklājībai un psiholoģiskajai attīstībai."
Gvatemalas tradīcijas
Gvatemalieši maz izjūt kopīgās kultūras tradīcijas viņu etniskās daudzveidības dēļ, ko var redzēt dažādās valodās un dzīvesveidā visā valstī. Tomēr, tā kā vairāk pamatiedzīvotāju ģimeņu pārceļas uz pilsētu teritorijām izglītības un plašāku iespēju iegūšanai, notiek vietējo un rietumu tradīciju sajaukšanās. Iespējams, ka nākotnē notiks vēl lielāka konsolidācija, un tas nozīmē, ka nevis etniskās izcelsmes sociālais slānis, bet gan noteiks, kāda būs Gvatemalas ģimenes dzīve nākotnē.
