Labdarības administratīvie izdevumi

Satura rādītājs:

Labdarības administratīvie izdevumi
Labdarības administratīvie izdevumi
Anonim
vīrietis, kurš strādā pie budžeta, klēpjdatorā
vīrietis, kurš strādā pie budžeta, klēpjdatorā

Tāpat kā bezpeļņas uzņēmumiem, arī bezpeļņas labdarības organizācijām ir nepieciešams personāls, lai nodrošinātu organizācijas darbību. Lai gan to galvenais mērķis ir nodrošināt finansējumu un programmas noteiktām iedzīvotāju grupām, labdarības organizācijas daļu no saviem līdzekļiem izmanto arī, lai samaksātu tiem, kas uztur visu likumīgu un organizētu.

Labdarības administratīvo izdevumu standartizācija

Bezpeļņas nozarē jau sen ir pieņemts uzskatīt administratīvās izmaksas kā organizācijas finansiālās veselības etalonu. Vēsturiski maģiskais skaitlis bija jebkuras izmaksas, kas mazākas par 30 procentiem, pārstāvēja labdarību, kas vismaz mēģināja saglabāt fiskālo atbildību. Nesenās domu skolas ir norādījušas, ka veiksmīgākās labdarības organizācijas nevar novērtēt tikai pēc to administratīvajām izmaksām, bet tās ir jānovērtē arī pēc to efektivitātes un ietekmes.

Kas ir iekļauts administratīvajās izmaksās

Labdarības organizācijas izmaksas tiek sauktas par administratīvajām izmaksām vai dažkārt sauktas par pieskaitāmajām izmaksām. Šos izdevumus veido viss, kas nepieciešams organizācijas pastāvēšanai un kas neietilpst līdzekļu vākšanas, programmas aktivitāšu vai dalības aktivitāšu kategorijā.

Administratīvās vai vadības izmaksas parasti ietver:

  • Cilvēkresursu un grāmatvedības personāls
  • Direktora un darbinieku algu daļas
  • Informācijas tehnoloģijas, kas veltītas infrastruktūrai un darbībai
  • Gada pārskata sagatavošana
  • Biroja piederumi
  • Ēku komunālie pakalpojumi
  • Juridiskie pakalpojumi
  • Direktoru padomes izdevumi

Izmaksu atšķirības atkarībā no organizācijas veida

Dažādu veidu labdarības organizācijām ir nepieciešamas dažādas pieskaitāmās izmaksas, tāpēc katrai jātiecas pēc savas jomas standarta, nevis viena universāla procentuālā daudzuma visām labdarības organizācijām. Charity Navigator piedāvā pilnīgu ideālās organizācijas finanšu sadalījumu pēc labdarības veida. Parasti administratīvās izmaksas, kas ir mazākas par 15 procentiem, tiek uzskatītas par vispiemērotākajām, tomēr pastāv atšķirības, piemēram:

  • Muzeji garantē augstākas izmaksas līdz pat 17,5 procentiem.
  • Pārtikas pieliekamajiem/bankām un humānās palīdzības labdarības organizācijām ir jābūt zemākām pieskaitāmajām izmaksām ar izmaksu ierobežojumu aptuveni trīs procentiem.
  • Dotāciju piešķirošajām organizācijām nevajadzētu redzēt, ka izmaksas pārsniedz septiņarpus procentus.

Piešķiršana

Katra organizācija piešķir daļu no vadītāju un darbinieku algām administratīvajām izmaksām. Jebkurš laiks, ko darbinieks pavada, pildot administratīvos pienākumus, nevis programmas pakalpojumus vai līdzekļu vākšanu, tiek iedalīts administratīvo izmaksu kategorijā. Ja neskaita cilvēkresursus un grāmatvedības personālu, lielāko daļu labdarības darbinieku algas nevar pilnībā attiecināt uz administratīvajām izmaksām.

Programmu atdalīšana

Organizācijām, kurās ir vairāk nekā viena programmas kategorija, piemēram, pētniecība un izglītība, ir jānodala administratīvie izdevumi katrai kategorijai. Tas sniedz precīzu priekšstatu par to, kas tiek tērēts katrai programmai.

Donoru preferences

Ziedotāji bieži ir lūguši, lai viņu naudas ziedojumi tiktu novirzīti tieši kādas programmas īstenošanai. Hārvardas Biznesa skolas pētījumos pētnieki atklāja, ka cilvēki gandrīz trīs reizes biežāk ziedo labdarības organizācijai, kuras administratīvās izmaksas sedz privāts ziedotājs, nekā tad, ja viņu ieguldījumu var izmantot pieskaitāmo izmaksu segšanai. Ziedotājiem jāņem vērā, ka visās organizācijās pastāv administratīvās izmaksas un daži ziedojumi ir jāsniedz bez ierobežojumiem, lai organizācijas varētu veikt vajadzīgās pārbaudes.

Administratīvo izdevumu plusi un mīnusi

Par izdevumiem var izdarīt dažādus secinājumus, taču ir svarīgi administratīvās izmaksas skatīt perspektīvā ar vairākiem citiem finanšu kritērijiem. Apskatiet finanšu rādītājus kopumā un uzdodiet vadības komandai daudz jautājumu.

Zemas izmaksas

Zemas administratīvās izmaksas var nozīmēt, ka organizācija darbojas ļoti taupīgi un pastāvīgi pārliecinās, ka budžeta pārpalikums tiek izgriezts. Tas var arī nozīmēt, ka organizācija faktisko programmas ieviešanu nodod citām aģentūrām, un tai ir maz pieskaitāmo izdevumu. Vēl viena hipotēze ir tāda, ka aģentūra strādā ar mazāk darbinieku nekā nepieciešams vai strādā ar nepietiekami apmācītu un nepietiekami kvalificētu personālu.

Augstas izmaksas

Lielas administratīvās izmaksas var nozīmēt, ka aģentūrā nav pietiekami daudz uzraudzības. Personāla pienākumi var nebūt skaidri definēti vai var būt vairāki darbinieki, kas veic vienu un to pašu darbu. Tas varētu arī nozīmēt, ka organizācijai ir pārbaudes un līdzsvars, lai pārliecinātos, ka ikdienas darbība atbilst valsts un federālajiem likumiem, kā arī bezpeļņas uzraudzības organizāciju ieteikumiem. Ārkārtējos gadījumos šīs izmaksas var liecināt par krāpšanu vai nepamatotiem izdevumiem.

Prioritātes un solījums

Labdarības organizācijas panākumus nevajadzētu mērīt tikai pēc tā, kam ir zemākās administratīvās un pieskaitāmās izmaksas. Veidojot bezpeļņas organizāciju vai izvēloties tādu, kurai ziedot, ņemiet vērā to izmaksas un izmērāmo ietekmi. Lieliska labdarības organizācija ievēro savas prioritātes un solījumus, koncentrējot pūles, lai palīdzētu savai lietai.

Ieteicams: