Ja apsverat iespēju doties uz terapiju, jums būs daudz dažādu veidu, no kuriem izvēlēties. Patiesībā daži pētnieki uzskata, ka mūsdienās pasaulē tiek piedāvāts vairāk psihoterapijas veidu, nekā cilvēks spēj pat saskaitīt. Un to skaits turpina pieaugt. Tātad, kā jums vajadzētu zināt, kāda veida konsultācijas jums ir vajadzīgas? Vai jūsu izvēlētajam psihoterapijas veidam vispār ir nozīme?
Jums piemērota terapijas veida atrašana var būt tikpat svarīga kā īstā terapeita atrašana. Varat izpētīt šo psihoterapijas iespēju katalogu, lai uzzinātu vairāk par dažādiem veidiem un atrastu tādu, kas var piedāvāt jums vajadzīgo atbalstu.
5 galvenie psihoterapijas veidi
Cilvēkus jau vairākus gadu desmitus interesē pašpilnveidošanās un emocionālā regulēšana. Daži cilvēki uzskata, ka terapijas prakse aizsākās senajā Grieķijā. Citi apgalvo, ka mums zināmā terapija tika izstrādāta tikai 18. gadsimta beigās.
Pati psihoterapija izriet no piecām dažādām domāšanas skolām. Šie galvenie terapijas veidi izmanto dažādas pieejas garīgās veselības uzturēšanai. Piemēram, daži koncentrējas uz domāšanas modeļiem, bet citi koncentrējas tieši uz uzvedību. Turklāt daži terapijas veidi atbalsta ideju, ka labākais veids, kā atrisināt konfliktu, ir koncentrēties uz tagadni, savukārt citi uzstāj, ka ir jāizpēta cilvēka pagātne.
Jo vairāk jūs zināt par dažādiem terapijas veidiem, jo vairāk jūs varētu justies pilnvarots meklēt jums piemērotu palīdzību. Varat izmantot šo informāciju, lai izglītotu sevi par dažādām pieejamām terapijas iespējām un atrastu piemērotu terapeitu.
Psihoanalīze
Psihoanalīzi 20. gadsimtā izveidoja Zigmunds Freids. Tas griežas ap ideju, ka cilvēki ir kā aisbergi. Lielākā daļa viņu domu, emociju un uzvedības izriet no viņu neapzinātās patības, kas atrodas zem virsmas.
Šī pieeja koncentrējas uz cilvēka iepriekšējās dzīves pieredzi, traumām, iekšējiem konfliktiem un uzvedības impulsiem. Pēc tam šie elementi tiek analizēti, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kā un kāpēc tie tos ietekmē tagadnē. Pēc šo asociāciju radīšanas cilvēki var sākt atrisināt savas saiknes ar pagātni un mainīt savu uzvedību.
Psihoanalīzē var ietilpt:
- Brīvā asociācija- Šī prakse ļauj personai izteikt savas domas bez cenzūras un spriedumiem. Tas var palīdzēt atklāt aizkavētas domas, viedokļus un atmiņas, kas var ietekmēt viņu pašreizējo uzvedību.
- Sapņu analīze - tāpat kā norāda nosaukums, šis paņēmiens ietver sapņu interpretāciju, analizējot simbolus un pētot to pamatā esošās nozīmes.
- Pretestības analīze - šī prakse pēta pretestību kā aizsardzības pazīmi un iedala to trīs kategorijās, kas pazīstamas kā apzināta, id un apspiešana. Pēc tam šīs opozīcijas tiek pētītas, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēks tās piedzīvo.
Uzvedības terapija
Uzvedības terapijas, ko sauc arī par kondicionēšanas terapiju, mērķis ir mainīt nelietderīgus uzvedības modeļus un samazināt negatīvos simptomus, kas var rasties personai. Kā norāda nosaukums, šāda veida terapija galvenokārt koncentrējas uz cilvēka uzvedību, nevis uz cilvēka domām vai pagātnes pieredzi.
Šis terapijas veids pēta arī uzvedību veicinošos faktorus. Piemēram, tiek ņemti vērā tādi faktori kā vide, kurā notiek visbiežāk sastopamā uzvedība, kā arī parasti klātesošie cilvēki.
Daži uzvedības terapijas elementi ietver:
- Uzvedības mēģinājums - Šis paņēmiens uzlabo sociālās prasmes, demonstrējot jaunus uzvedības modeļus un komunikācijas metodes. Pēc tam cilvēkiem tiek dots laiks praktizēt prasmes sesijās, pirms tās izmanto reālajā pasaulē.
- Modelēšana - modelēšana, ko sauc arī par uzvedības modelēšanu, ir mācīšanās stratēģija, kuras pamatā ir novērošana un atdarināšana. Tas nozīmē redzēt piemēru un pēc tam mēģināt atdarināt savu uzvedību.
- Sistēmiska desensibilizācija - šī stratēģija tiek izmantota, lai mazinātu trauksmi, dziļi atslābinot muskuļus un pakļaujoties trauksmi izraisošām situācijām. Tas palīdz veidot cilvēka noturību, pakļaujot viņu situācijām ar zemu trauksmi un pakāpeniski pievēršoties situācijām, kas rada lielu trauksmi.
Kognitīvā terapija
Šis terapijas veids balstās uz ideju, ka negatīvas domas un izkropļojumi rada nederīgas emocijas un uzvedību. Šāda veida terapijā cilvēki uzrauga savas domas un pamazām iemācās tās mainīt uz noderīgākām.
Turklāt kognitīvā terapija liek cilvēkiem novērtēt to, kā viņi uztver pasauli, un potenciāli mainīt viņu uztveri. Sesiju laikā pakalpojumu sniedzēji mudina cilvēkus atrast pierādījumus, kas atbalsta vai ir pretrunā viņu domām un uztverei. Pēc tam cilvēki var novērtēt pierādījumus un paši izlemt, vai to ir pietiekami daudz, lai atbalstītu viņu sākotnējo domāšanas veidu.
Daži kognitīvās terapijas elementi ietver:
- Kognitīvā pārstrukturēšana - šī metode palīdz cilvēkiem atklāt, pārraudzīt un apstrīdēt negatīvās domas, kas viņiem var rasties par sevi vai pasauli. Pēc tam viņiem tiek mācīts, kā mainīt savas domas noderīgākās.
- Domu izkropļojumu izpratne - Domu kropļojumi ir neprecīzi uzskati vai priekšstati, kas var būt cilvēkiem. Kognitīvā terapija māca dažādus izkropļojumus un pēc tam palīdz cilvēkiem pārbaudīt savas domas, lai noskaidrotu, vai viņi neietilpst kādā no nederīgajiem domāšanas modeļiem.
Humānistiskā terapija
Šis terapijas veids ir paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt personīgās izaugsmes sajūtu. Sesiju laikā cilvēki var izpētīt reālās pasaules pieredzi, kas ir vērsta uz sava potenciāla attīstīšanu.
Humānistiskā terapija arī palīdz cilvēkiem koncentrēt savas domas uz tagadni un regulēt savas emocijas. Turklāt tas ļauj cilvēkiem attīstīt atbildības sajūtu par savu rīcību, mainīt nederīgos personības aspektus un attīstīt pašapziņas sajūtu.
Daži humānistisko terapiju piemēri:
- Uz klientu vērsta terapija - uz klientu vērsta terapija rada klienta un terapeita attiecības, kuru pamatā ir konsekventa empātija, izpratne un cieņa. Terapeits atklāj, kā klients skatās uz pasauli, un pēc tam palīdz klientam mainīt nelietderīgās perspektīvas, atrisināt konfliktus, pārvaldīt savas jūtas un mainīt pieeju dzīvei, lai tas labāk atbilstu viņu vajadzībām.
- Gest alt Therapy - šī terapijas forma koncentrējas uz to, kā cilvēks jūtas un darbojas tagadnē, nevis uz savas pagātnes elementu izpēti. Viens no pamatprincipiem ir tas, ka cilvēks panāk izaugsmi, asimilējoties savā vidē, kas tiek panākts ar personības izaugsmi un pašapziņu.
- Eksistenciālā psihoterapija – arī eksistenciālā terapija ir vērsta uz cilvēka tagadni, nevis pagātni. Tas palīdz cilvēkiem atrast dzīves jēgu, izjust savas emocijas, uzlabot lēmumu pieņemšanas prasmes un veicināt autonomiju.
- Pieredzes psihoterapija - aktīva pieredze ir pieredzes terapijas priekšgalā. Šī pieeja seko idejai, ka patiesas pārmaiņas notiek tad, kad cilvēks spēj izteikt un piekļūt savām iekšējām domām un jūtām gan no pagātnes, gan tagadnes.
Holistiskā terapija
Holistiskā terapija, ko sauc arī par integratīvo terapiju, ņem vērā cilvēku kopumā. Piemēram, tā koncentrējas uz cilvēka garīgo, emocionālo, izglītības un garīgo vidi. Šī pieeja terapijai arī izglīto cilvēkus par uzvedības maiņu un pašpalīdzības pasākumu nozīmi, lai veicinātu dziedināšanu.
Citi terapijas veidi
Lai gan ir piecas domu skolas, kas radīja terapijas pamatu, nav tikai pieci veidi, no kuriem izvēlēties. Pēc sākotnējo formu izveides psiholoģijas joma turpināja pētīt, pārbaudīt un atrast jaunus veidus, kā palīdzēt cilvēkiem rūpēties par savu garīgo veselību.
Tā rezultātā ir izveidoti daudzi citi psihoterapijas veidi. Dažas no šīm jaunākajām formām ir paredzētas arī specifisku garīgās veselības stāvokļu ārstēšanai, kurus sākotnējās psihoterapijas laikā bija grūti novērst, piemēram, pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD).
Ja iepriekš esat izmēģinājis terapiju un atklājis, ka tā nedeva cerētos rezultātus, tas ir labi. Ir vairākas terapijas, kas varētu būt labāk piemērotas. Izpētiet tālāk esošo sarakstu, lai uzzinātu par papildu terapijām, kas varētu nodrošināt jums nepieciešamo aprūpi.
Acu kustību desensibilizācija un atkārtota apstrāde (EMDR)
EMDR tika izstrādāta 1987. gadā, lai palīdzētu atvieglot PTSS simptomus. Tas ir individuālas terapijas veids, kurā tiek izmantotas divpusējas acu kustības, piemēram, vairākkārtēja skatīšanās no kreisās puses uz labo, lai palīdzētu cilvēkiem apstrādāt traumatiskus notikumus.
Tā atšķiras no citām terapijām, jo tā koncentrējas uz to, kā atmiņa tiek saglabāta smadzenēs, nevis tikai uz domu un fizisko sajūtu pārvaldību, kas rodas, kad tiek aktivizēta traumatiska atmiņa. Papildus acu kustībām tiek izmantoti arī citi divpusējās stimulācijas veidi, piemēram, piesitumi un toņi, kas rodas abās ķermeņa pusēs.
Atšķirībā no citām ārstēšanas metodēm, kas ir vērstas uz traumām, tai nav nepieciešama ilgstoša traumatiskās atmiņas iedarbība vai intensīvs traumas apraksts. Parasti ārstēšanu veic divas reizes nedēļā 6–12 seansu garumā, lai gan daudzi cilvēki gūst labumu no vēl mazākām sesijām.
Kognitīvā uzvedības terapija (CBT)
CBT, kas pazīstama arī kā Beka terapija, bieži tiek izmantota dažādu garīgās veselības stāvokļu, piemēram, depresijas, trauksmes un ēšanas traucējumu, ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka CBT var būt vismaz tikpat efektīva kā citi terapijas veidi un pat daži medikamentu veidi.
CBT mērķis ir pārvaldīt un mainīt nelietderīgu uzvedību un domāšanas modeļus. Turklāt pacienti un terapeiti strādā kopā, lai izveidotu pārvarēšanas stratēģiju instrumentu jostu. Cilvēki var izmantot šīs metodes, lai palīdzētu pārvaldīt savas domas, fiziskās sajūtas un uzvedību ikreiz, kad viņiem ir grūtības.
Dialektiskā uzvedības terapija (DBT)
DBT ir terapija, ko bieži izmanto, lai ārstētu sarežģītas garīgās veselības problēmas, piemēram, robežlīnijas personības traucējumus. Prakses mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk regulēt, pārvaldīt un tikt galā ar savām emocijām.
Dažādie DBT posmi palīdz cilvēkiem pieņemt viņu uzvedību un pēc tam veidot prasmes, kas vajadzīgas, lai to mainītu. Parasti tas piedāvā uzvedības un kognitīvās terapijas kombināciju, kā arī uzmanību.
Ja ir kāda pieeja, kas jūs interesē, meklējiet garīgās veselības pakalpojumu sniedzēju, kas izmanto šo stratēģiju. Pārliecinieties, ka klienta un terapeita attiecības liek jums justies atbalstītam un tām ir skaidras robežas. Varat lūgt konsultāciju pa tālruni vai apmeklēt pirmo sesiju, lai iegūtu labāku priekšstatu par terapeitisko procesu un tā ilgumu. Ja izmēģināt stratēģiju un tā nav priekš jums, tas ir labi. Varat turpināt izmēģināt citus, līdz atrodat to, ko meklējat.
